Faktiskie noziedznieki izmanto šo sistēmu, ir cilvēki, kuriem nepieciešama aprūpe, un viņu radinieki.

Diennakts veco ļaužu aprūpes sistēma darbojas galvenokārt ar slikti apmaksātu ārzemju aprūpētāju palīdzību. Pamatprincips tagad nosaka stingrus ierobežojumus šai praksei aprūpētāju labā.

Bieži vien tas ir vienīgais iemesls, kāpēc vecāka gadagājuma cilvēki Vācijā tiek aprūpēti savās četrās sienās, jo desmitiem tūkstošu sieviešu no ES valstīm un trešām valstīm par tām rūpējas, uzturēt, iepirkties viņiem. Ķelnes māsu pētnieks Maikls Isforts uzskata, ka Austrumeiropas aprūpētāji ir sistēmiski nozīmīgi. Bet viņi bieži strādā ļoti apšaubāmos apstākļos: Visu diennakti, nav atvaļinājuma, maz naudas. Tas ir zināms gadiem, bet daudzi politikā nevēlējās skatīties tik cieši.

Eksperti novērtē, ka starp 300.000 uz 600.000 ārvalstu strādnieki ir iesaistīti mājas aprūpē – pārsvarā sievietes no austrumiem- un Centrāleiropas ES valstis un Ukraina, Bosnija, Albānija un Kosova.

Viņi ceļo divus līdz trīs mēnešus un pēc tam atgriežas dzimtenē. Lielākā daļa no viņiem ir nodarbināti aģentūrā savā valstī. Daži nāk kā pašnodarbinātie. Vai arī Polijas aģentūras nodrošina atbalsta personālu no Bosnijas, Albānija, Ukrainu vai Kosovu un nosūta tos uz Vāciju bez derīgas darba atļaujas.

Vācijas Cilvēktiesību institūts izvērtēja situāciju 2020, daudzi no palīglīdzekļiem ir “no smagākās darbaspēka ekspluatācijas” ietekmēta.

Valodas zināšanu trūkums, darba pieredzes trūkums, pārmērīgas darba stundas, Mainot atrašanās vietas un bailes no varas iestādēm, tas noveda pie tā, ka viņi dzīvoja sociālā izolācijā Vācijā.

Erfurtes Federālā darba tiesa tagad ir noteikusi ierobežojumus laissez-faire, pieņemot nozīmīgu spriedumu. Vācijas augstākā darba tiesa nolēma, tas ir bulgārs, kuras starpnieks bija Bulgārijas aģentūra un kas, pēc savas informācijas, visu diennakti caur 90 Gadu veca sieviete Berlīnē, pienākas Vācijas minimālā alga – arī gaidīšanas režīmā.

Saskaņā ar Federālās darba tiesas datiem, diennakts māsām no ārvalstīm ir tiesības uz minimālo algu.

Kādas ir sprieduma sekas?

To joprojām ir grūti saskatīt. Austrumeiropas medmāsas šobrīd pelna starp 1500 un 1700 Eiro. Ar 24 stundu aprūpi tas atbilst stundas algai 2,08 Eiro, aprēķina Federālā aprūpes pakalpojumu asociācija (BBD) priekšā. “Ja mēs piemērojam valsts standartus 24 stundu aprūpei, vai tas ir apmēram 3,5 Ielieciet, tātad atvaļinājums, var piešķirt brīvdienas un atvaļinājuma laiku. Tas būtu apm 9000 Eiro mēnesī”.

Bet to neviens nevar atļauties. Patērētāju konsultāciju centri uzsver, ka vienas personas diennakts aprūpe nav juridiski iespējama. Tie attiecas uz vairākiem modeļiem, legāli nodarbināt ārvalstu aprūpētājus: Kas pats darbojas kā darba devējs, ir jāievēro Vācijas darba likumi un jāmaksā minimālā alga.

Turklāt ir jāmaksā darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas vismaz maksā 3000 Eiro mēnesī. Ja tā vietā nolīgstat ārvalstu pakalpojumu sniedzēju, darba devēja pienākumi vairs nav spēkā. Tomēr uzņēmumam ir jāmaksā nodokļi par darbiniekiem viņu mītnes zemē. Ir arī aģentūras nodevas. Starp 2000 Arī eiro nedarbojas.

Visiem ārvalstu uzraugiem nekavējoties jāmeklē juridiskā konsultācija un jāpieprasa zaudētā alga.

Jo tie, kam nepieciešama aprūpe, un viņu tuvinieki precīzi zināja, ka aprūpētāju nodarbināšana diennakts aprūpei ir pakļauta minimālajai algai. Tie ir īstie noziedznieki.

Tagad jums ir jāizvirza augstas prasības par algu un sociālās apdrošināšanas iemaksu atmaksu.

Tavs Rūdolfs Sāgners

Vācijas kvalificētu darbinieku aģentūra

Jobagentur Eiropa